Ko tu patiesi vēlies?

Ko tu vēlies? Ko tu patiesi vēlies no savas dzīves? Mēs vienmēr varam pateikt to ko mēs nevēlamies vai kas mums nepatīk, bet retais var pateikt to ko viņš vēlas.

Pasaulē ir tāds interesants nerakstīts likums “Tas, kam mēs dodam savu spēku un enerģiju, piepildās”. Tas nesaprot “ne…” vai “negribu”. Tas mums dod tieši to ko mēs palaižam visumā.

Ja es vēlos vairāk naudas, man atnāk vairāk naudas, ja es atkārtoju atkal un atkal pie sevis “man nav naudas” vai “man nepatīk trokšņaini kaimiņi” tad tas būs tas ko es dabūšu atkal un atkal, situācijas kad man nav naudas vai trokšņainus kaimiņus.

Izklausās jocīgi, vai ne? Kā tā var būt? Ja man to negribas, tad dodiet man lūdzu pretējo. Ja man nav naudas, tad dodiet man naudu, ja man nepatīk trokšņaini kaimiņi, tad dodoet man klusus kaimiņus vai vēl labāk nevienu kaimiņu.

Tas izklausās loģiski, bet tikai mums. Visuma vai Dieva darbs nav minēt vai atšifrēt tavu domu gājienu, tas dod to, ko tu dod uz āru. Kā pie ātrās apkalpošanas kases, kasieris neminēs tavas domas, to ko tu pārsplausi pāri lūpai, to tu dabūsi.

Tātad? Ko tu vēlies? Grūti, ne? Mēs neesam mācūti atbildēt uz šādiem jautājumiem. Pārāk bieži mēs esam nolikti fakta priekšā, šis ir tas kas ir iespējams, ņem vai neņem, bet nekas cits nav iespējams.

Bieži vien mēs neatzīstam paši sev ko mēs vēlamies, jo mēs neticam, ka varam to iegūt. Tas ir daudz sāpīgāk, gribēt kaut ko un nedabūt, nekā vispār nesapņot un samierināties ar to kas ir.

Bet Visums (Dievs) tevi dzird, tas varbūt nāks lēnāk, bet tas atnāks. Galvenais būt skaidram par to, ko tu vēlies.

Pirms pāris gadiem man bija tāda situācija. Man vajadzēja samaksāt vienu rēķinu un uz to brīdi nebija naudas par ko to nomaksāt. Divas nedēļas es lauziju galvu par to, kā to nomaksāt un domāju par to kā man nav naudas ar ko to nomaksāt. Divas nedēļas es mocijos un rēķins nemaz nebija tik liels. Vienā brīdī man šī cīņa ar sevi bija apnikusi, es padevos un pie sevis jautāju “Ko es patiesi vēlos no šīs situācijas?” Mana atbilde bija “Nomaksāt šo rēķinu”. Viss. Punkts. Neko citu. Tajā brīdī iestājās miers un vētra manā galvā nostājās. Divu dienu laikā es to rēķinu nomaksāju.

Šis nav vienīgais šāds piemērs, bet to mirkli es atceros kā nozīmīgu, jo man patika sevi šādā veidā mocīt.

Mainot fokusu no problēmas uz risinājumu, tas atnāk.

Tātad? Ko tu patiesi vēlies?

P.S. Arī šo rakstu man bija grūti uzrakstīt, jo es koncentrējos uz to kā es to nevaru izdarīt līdz atzinu sev, ka vēlos to izdarīt.

Padalies ar draugu

Leave a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Shopping Cart